Turpinu skaistākās kāzu kleitas meklējumus un ticiet man - darbības lauks ir ļoti plašs. Un rezultāts būs!
Vai kāzām jābūt lielām ar vismaz 70 viesiem vai mazītiņām ar tevi, tavu lielisko un vēl varbūt mammām, tētiem un vedējiem? Klausoties manu draudzeņu stāstīto, šķiet, ka sāk dominēt mazo, romantisko kāzu piekritējas. No vienas puses es ar esmu starp viņām. Bet tai pat laikā domāju - vai pēc tādām mazām kāzām nebūs tāda liela tukšuma sajūta. Nu tomēr līdz šim lielāko dzīves daļu ir bijis tas sapnis par kāzām - domas un idejas kādām tām jābūt. Un tad nu čik un no rīta pamosties jau apprecējies. Nu protams svarīgākais jau ir tas tavs cilvēks blakus un manā gadījumā arī mūsu meitiņa, taču tāpat pēc kādiem 20 gribēsies kopīgi cilāt atmiņas kā tur Jānis izdancināja mammu vai Pēteris mēģināja neveiksmīgi nozagt līgavu. No vienas puses gribas aizbēgt no kņadas un liekiem jautājumiem par ēdieniem un tradīcijām, bet no otras puses, gribas sēdēt ar savu mīļoto, nedaudz saburzītās kāzu drānās uz mazas laipiņas ezera malā un sagaidīt mazliet dūmakainu rītu kopā, kā sieviņai un vīram, un kaut kur fonā skan jau kuro reizi kāds Prāta Vētras gabals un pāris izturīgākie vēl dejo. Jā, arī te vēl ir ko domāt - divatā vai daudzatā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru